Projekta "Starptautsikā studiju centra izveide Valkā" pieredze Somijā

2006.

21.un 22.martā ES PHARE 2003.gada Pārrobežu sadarbības programmas Baltijas jūras reģionā projekta „Starptautiskā studiju centra izveide Valkā” darbinieki viesojās Somijā, lai iepazītos ar somu pieredzi – kā ar augstskolu filiāļu atvēršanu veicināt reģiona attīstību.
Pieredzes apmaiņas komandējumā devās projekta vadītāja Unda Ozoliņa, projekta asistente Laila Ontensone, vasaras skolas koordinatore Līga Veinberga, Valkas domes koordinatore Dagnija Ūdre, Igaunijas – Latvijas institūta pārstāve projektā, koordinatore Liane Viljumson un Latvijas Universitātes pārstāve projektā, koordinatore Ginta Tore. Brauciena laikā viss norisinājās pēc programmas un ir gūta gan turpmākajā darbā ļoti noderīga pieredze, gan arī vairākas vērtīgas atziņas. Lielu ieguldījumu brauciena organizēšanā veica projekta „Vidzemes reģiona institucionālās kapacitātes paaugstināšana” koordinators Timo Kirrko Jaakola.

Pirmā viesošanās bija Pori universitātes centrā, kur atšķirībā no parastām universitāšu filiālēm, ir apvienotas piecu dažādu augstskolu filiāles. Šīs filiāles darbojas kā atsevišķas filiāles, bet tās ir zem viena jumta milzīgā, lielā ēkā, kas savulaik ir bijusi manufaktūras rūpnīca. Priekšrocība ir tā, ka studenti var apgūt dažādus starpdisciplināros un starpaugstskolu priekšmetus, piemēram, students var kādu mācību priekšmetu paņemt no citas augstskolas, jo programmas ir savstarpēji saskaņotas. Šī ir viena no idejām, kas varētu noderēt arī mums, un ko mēs varētu pārņemt, īpaši domājot par starptautiskām grupām. Piemēram, ja mēs gribam tūrismu, dizainu vai arhitektūru, kas nav LU programmās, tad piesaistām kādu citu augstskolu. Vēl interesanti bija tas, ka viņiem ir „landscape studies” – ainavu kultūrvides studijas, kultūrvēsturiskā plānošana un tas ir kaut kas tāds, kas pie mums vēl pagaidām nav, bet par ko būtu vērts padomāt.

Savukārt, Tamperes tehniskās universitātes filiāles jaunākā studiju programma ir „welfare studies” – labklājības studijas, kuru nozīme sākumā radīja zināmu neizpratni. Mēs ar to saprotam Labklājības ministriju, kuras mērķauditorija ir sociālie pedagogi un sociālie darbinieki, kuri strādā ar sociāli neaizsargātajām iedzīvotāju grupām. Taču Somijā labklājības studijas nozīmē, ka viņi strādā arī ar tiem cilvēkiem, kuri daudz domā par savu veselību. Šajās studijās tiek sagatavoti, piemēram, SPA biznesa menedžeri. Pašlaik tas mums ir kas jauns, bet U.Ozoliņa pieļauj, ka pēc kādiem pieciem gadiem tas būs aktuāli arī pie mums.

Dienas kārtībā bija arī ciemošanās kādā pētniecības institūtā, kas atrodas uz salas un tā vide ir izveidota tāda, ka pētnieki tur ierodas, strādā, raksta disertācijas un veic pētījumus. Sadarbojoties ar citām valstīm, institūts daudz strādā pie projektiem, kas pēta ūdens tīrību un veic ūdens plānošanu. Apmēram pirms desmit gadiem, ja runa bija par plānošanu, tad ar to saprata tikai zemes plānošanu – kur būs kādas ēkas vai celtnes, bet tajā pilnīgi netika ietverta ūdens plānošana – kā tiks izmantots esošais ūdens, kas aptver teritoriju, vai tā būs rūpnieciskā vai atpūtas zona. Doktore, kas prezentēja salu, ir trīs mēnešus bijusi Tartu un līdz ar to viņai ir arī interese par Valku un Valgu.

Pieredzes apmaiņas vizītes ietvaros bija iespēja apmeklēt arī vides centru, ko finansē pašvaldība, bet viņi daudz strādā arī uz Eiropas projektiem – pagājušajā gadā Eiropas finansējums vides centra uzturēšanai bija 50 %, bet šogad tie ir apmēram 30 %. Taču viņi veic arī dažādus pētījumiem, piemēram, par vides un gaisa piesārņojumu un iesaka – kas būtu jādara, lai to novērstu. Somijā darbojas likums par to, ka uzņēmumiem no savas peļņas noteikti līdzekļi ir jāiegulda apkārtējās vides sakārtošanā, atbilstoši uzņēmuma radītajam piesārņojumam.

Gana interesanti bija pabūt kādā 200 gadus vecā ēkā, kas ir saglabāta un izveidota kā vienkāršs dzīvoklis 50.gadu stilā ar to gadu mēbelēm, tapetēm un iekārtojumu. Tā varētu būt laba ideja cilvēkiem, kuri domā par tūrisma veidošanu. Uz šo apskates objektu pārsvarā nāk tieši bērnu grupas un tā ir vieta, kur visu var aiztikt, drīkst apsēsties utt. Tāpat, bērnu grupām tiek piedāvāts pastrādāt, piemēram, ienest ūdeni, malku vai paveikt kādu citu darbu. Lielu izbrīnu bērniem parasti izraisa gides stāsts par to, ka tajos laikos bērniem nebija atļauts uzturēties viesistabā, jo tur bija labākas lietas un vecāki baidījās, ka bērni kaut ko varētu sabojāt. Mūsdienu bērniem ir grūti saprast, ka bērnus kaut kur varētu nelaist un kaut ko neļauj darīt. Otrs šīs ēkas mērķis un funkcija ir – veco būvju un ēku saglabāšana un šajā jomā viņi darbojas kā īsti entuziasti. Viņi sniedz konsultācijas par to, kā pareizi restaurēt iegādātās vecās ēkas, ar kādām krāsām krāsot un tml. Viņi uzskata – ja māja ir saglabājusies 100 vai 200 gadus, tad tā ir labi uzcelta un to nedrīkst sabojāt ar mūsdienu materiāliem, piemēram, pie koka nedrīkst pielikt materiālus, kas neļauj kokam elpot. Šonedēļ viņi ieradīsies Rīgā, lai sniegtu konsultācijas un dalītos pieredzē par Kalnciema ielu.

22.martā tika apmeklēta Satakunta reģionālā padome - organizācija, kas ir atbildīga par ES struktūrfondu programmām reģionā.

Pēdējā viesošanās bija Tamperes universitātes tālmācības studiju centrā, kas vairāk ir kā pieaugušo izglītības centrs vai neklātienes apmācība, kā tas ir arī pie mums. Viņi samērā daudz strādā arī pie dažādiem projektiem. Pārsteidzoši bija tas, ka projektos viņiem neviens partneris nebija no Baltijas valstīm. Bija Grieķija, Japāna, Anglija, Francija un citas valstis. Uz jautājumu kāpēc tas tā, viņi atbildēja, ka viņiem tas vienkārši nav ienācis prātā. Taču viņi domā, ka varētu ar mums sadarboties, strādājot pie turpmākajiem projektiem.