 |
| Attēlā: Livonija, 1673. gads, G. Merkatora karte |
7.jūnijā plkst. 15.00 Valgas muzejā tiks atklāta
izstāde "Livonija 16.-17.gs. kartogrāfiskajos izdevumos: Ieskats Latvijas
Nacionālās bibliotēkas krājuma vērtībās". Izstādes atklāšanā piedalīsies
Valgas muzeja direktors Mareks Nommiks un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB)
Speciālo krājumu direktore Ineta Kivle.
Izstāde Valgas muzejā būs skatāma līdz 29.jūnijam.
Kopš Latvijas Nacionālās bibliotēkas dibināšanas tās
krājumos ir vairāki desmiti seno karšu ar Livonijas atainojumu. 2001. gadā
to papildināja Daugavas Vanagu fonda Latviešu kultūras vērtību krātuves
"Straumēni" dāvinājums – krātuvē nonākusī mācītāja Ringolda Mužika
(1914-2000) kolekcija. Pašlaik LNB krājumā ietilpst 44 16.-17.gs. Livonijas
kartes, kā arī vairāki desmiti Eiropas, Skandināvijas, Polijas un citu zemju
karšu ar Latvijas un Igaunijas teritorijas daļēju vai pilnīgu atspoguļojumu.
Senās kartes ir savdabīgi mākslas darbi ar ģeogrāfisko
un dabas objektu zīmējumiem, etnogrāfiskiem attēliem, burtu un līniju šarmu.
Neatkārtojamu satvaru tām piešķir iekrāsojums ar roku, kas katrai kartei
piešķir vienreizību, tādējādi tās mūsdienu cilvēkam var sniegt daudz prieka –
kā vēsturiskas likumsakarības meklējošam pētniekam, tā sena stila lietu
un dokumentu cienītājam.
16. un 17.gs. kartēs redzama latviešu un igauņu zemju
vēsturiskā vienotība kopš 1225.gada, kad Svētās Romas impērijas nominālā
pakļautībā no tagadējās Vidzemes, Latgales un Igaunijas dienvidu daļas
teritorijām tika izveidota Livonija jeb Māras zeme (Terra Mariana), kas iekšējo
ķildu dēļ vēlāk tika pārveidota par Livonijas konfederāciju. Tajā ietilpa bez
minētajām teritorijām arī Zemgale, Kurzeme, īslaicīgi arī Žemaitija. Livonijas
apzīmējums teritorijām Baltijas jūras austrumu krastā (izņemot Lietuvu) tika
lietots arī pēc Livonijas ordeņa sabrukuma 1561. gadā, kad Livonijas kara
rezultātā izveidojās trīs provinces: Līvzeme, kas aptvēra tagadējo Vidzemi,
Latgali un Dienvidigauniju, kā arī Sāmsalu, Kurzeme un Zemgale un Igaunija, kas
aptvēra mūsdienu Ziemeļigaunijas teritoriju. Vidzemes un Igaunijas dienviddaļas
administratīvā kopība tika saglabāta arī pēc latviešu un igauņu zemju
pievienošanas Krievijai Ziemeļu kara rezultātā, taču šis jaunākais laika
periods karšu izstādē netiek rādīts.
Livonijas vārds, kā arī vairāku latviešu un igauņu apdzīvoto
vietu un ģeogrāfisko objektu nosaukumi parādās zīmētajās kartēs jau kopš
13.gs., taču Latvijas bibliotēkās trūkst tik senu eksemplāru. Hronoloģiski
vecākās kartes ar informāciju par Livonijas teritoriju ir no 16.gs., tās
zīmētas pēc Klaudija Ptolemaja (ap 87-150) parauga un darinātas kokgriezuma
tehnikā, bet informācija par Livoniju tajās minimāla, aptuvena arī Baltijas
jūras krasta līnija. Uz Ptolemaja kartēm raksturīgā trapecveida rāmja paralēļu
sistēma attēlota pēc gada garākās dienas. Ziemeļeiropas, tai skaitā arī
Baltijas jūras un Livonijas karšu precizēšanā 16.gs. ievērojams zviedru
kartogrāfa O. Magnusa sniegums. Viena no vecākajām kartēm LNB kolekcijā, kur
izlasāms Livonijas vārds, ir izstādē redzamā T. K. Rušelli (Ruscelli, ap
1500-1566) 1562.gadā izdotā karte "Tavola nuova di Prussia et de
Livonia", kas pirmoreiz ietverta itālieša Dž. Gastaldi izdotajā Ptolemaja
"Ģeogrāfijā" (1548). 16.gs. kartogrāfijā sāk dominēt holandieši. A.
Ortēlijs (Ortelius, 1527-1598) laiž klajā jaunu izdevuma veidu – atlantu
"Theatrum orbis terrarum", kur starp citām ievietota arī J. Portanta
Livonijas speciālkarte, viena no plašāk pazīstamajām senākajām Livonijas
kartēm. Izstādē redzamas arī otra ievērojamā holandieša – G. Merkatora kartes,
kur Livonijas kontūras iezīmētas tuvu tām, kādas redzamas mūsdienu kartēs.
Ievērojama vieta kartogrāfijas vēsturē ir Baltijas jūras kartēm, kuru
uzzīmēšanā kartogrāfiem palīdz jūrasbraucēji. 17.gs. Livonijas zemju uzmērīšanā
daudz paveikuši zviedru mērnieki. Tā karšu kvalitāte pakāpeniski paaugstinās,
senatnīguma aurai gadsimtu gaitā bālējot.
Izstādi no bibliotēkas krājumu materiāliem iekārtojuši
Izstāžu un Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas darbinieki kā divu kaimiņvalstu
kopīgās vēstures apliecinājumu.
Informāciju sagatavoja:
Lilija Limane
Reto grāmatu un rokrakstu nodaļa
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālr.: 67223885
E-pasts: lilija.limane@lnb.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru