Pieaugušo izglītība – vai esošajā situācijā luksus lieta?

2009.

Izglītība sniedz pārliecību, zināšanas, prasmi un radošu pieeju, lai iesaistītos ekonomiskajā, sociālajā un pilsoniskajā dzīvē. Tās klātbūtne apkārtējo vidi veido labvēlīgāku. Iesaistīšanās izglītībā arī pēc skolas beigšanas palīdz tikt līdzi pārmaiņām, kas tik ļoti raksturīgas mūsdienām.

Diemžēl joprojām pieaugušo apmācība nav valsts izglītības politikas definēta sastāvdaļa, tā veidojoties par neizmantotu iespēju. Īpaši ņemot vērā, ka ar tās palīdzību iespējams mazināt sociālo noslāņošanos, t.i., mācībās var piedalīties katrs, kas vēlas, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, iepriekšējās izglītības, dzīves vietas, veselības stāvokļa u.tml. Tādējādi panākot pēc iespējas lielāku dažādu „nišu” aizpildīšanu darba tirgū. Iesaistīšanās mūžizglītībā varētu palīdzēt tikt galā arī ar ikdienas problēmām, piemēram, apmeklējot dažādus psiholoģijas kursus, kā arī veicināt interešu attīstību.

Kā tas aprakstīts „Mūžizglītības politikas pamatnostādnēs 2007.-2013. gadam”, Latvijas izglītības sistēmā pieaugušie iedzīvotāji nav atzīti kā plašākā izglītības mērķa grupa un tai nav adekvāta piedāvājuma, kas nodrošinātu cilvēku līdzdalību darba tirgū. Tā rezultātā vispārējā un profesionālā, kā arī tālākizglītība nepietiekoši nodrošina darba vietās pieprasītās zināšanas, prasmes un pieredzi.

Mūžizglītība palīdz attīstīt sadarbību starp mācību iestādi, audzēkņiem, uzņēmējiem un sabiedrību kopumā, piemēram, piedāvājot apgūt konkrētā laikā nepieciešamās zināšanas vai specifiku kādā jomā. Pieaugušo izglītība katrā reģionā var piedāvāt to apmācības jomu, kas konkrētā vietā visvairāk nepieciešama, tādējādi arī atbalstot vietējos uzņēmējus.

Esošajā situācijā pieaugušo izglītība uzskatāma kā iespēja, tā motivē nepadoties un pilnveidot sevi gan intelektuāli, gan garīgi, gan psiholoģiski.